• Tālr. 67876010; 67876000
  • E-pasts: vm@vm.gov.lv
  • Brīvības iela 72, Rīgā, LV-1011
Kampaņas

“Spēks pateikt NĒ!”

Kampaņas mērķis: samazināt atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību skolas vecuma bērnu, darbspējas vecuma iedzīvotāju, jo īpaši teritoriāli atstumto, trūcīgo iedzīvotāju, bezdarbnieku, personu ar invaliditāti vidū, sniedzot zināšanas un veidojot izpratni par smēķēšanas un alkoholisko dzērienu lietošanas (t.sk., riskantas alkohola lietošanas) radīto kaitējumu veselībai, kā arī smēķēšanas atmešanas jautājumiem.

Kampaņas sauklis – Spēks pateikt NĒ!

Primārās kampaņas mērķauditorijas grupas:

  • skolas vecuma bērni (7-12 gadi un 13-18 gadi);
  • iedzīvotāji virs 18 gadiem.

Kampaņa tiks īstenota līdz 2019.gada beigām.

Kampaņai ir 4 posmi:

1. posms – smēķēšanas izplatības mazināšana skolas vecuma bērniem;
2. posms – negatīvas attieksmes veidošana pret alkoholisku dzērienu lietošanu skolas vecuma bērniem;
3. posms – smēķēšanas izplatības mazināšana pieaugušajiem;
4. posms – alkoholisko dzērienu riskantas lietošanas izplatības mazināšana pieaugušajiem.

Kampaņas katrā posmā paredzētas dažādas aktivitātes – pasākumi, konkursi, eksperimenti, interaktīvi testi, video intervijas, kustības “Spēks pateikt Nē” izveide, piecas izglītojošās filmas,  informatīvie izdales materiāli, reklāma medijos, soc. tīklu komunikācija u.c.

Atkarības

Tabaka

Tabaka ir lapu augs, kas pārstrādes procesā iegūst jaunu formu dažādu tabakas produktu veidolā. Izplatītākie no tiem ir cigaretes, košļājamā un šņaucamā tabaka, kā arī aromatizētā tabaka, kas tiek smēķēta ūdenspīpē. Visu veidu tabakas produkti kā cigaretes, cigāri, košļājamā, šņaucamā tabaka satur nikotīnu, kas ir atkarību izraisoša viela. Nikotīns ir arī galvenā sastāvdaļa elektroniskajās cigaretēs, kur tas ir pievienots cigarešu kapsulas (kārtridža) šķidrumam. Nikotīns lietotāja organismā rada patīkama satraukuma sajūtu, ko izraisa ķīmiskas vielas, kuras stimulē centrālo nervu sistēmu. Patīkamajai sajūtai izzūdot, iestājas depresijas stāvoklis un nogurums, liekot lietotājam atkārtoti uzņemt nikotīnu. Pēc starptautiskā žurnāla Lancet publicētajiem datiem, lielāku psiholoģisko atkarību nekā nikotīns izraisa vienīgi heroīns un kokaīns.

Lai gan nikotīns rada atkarību no smēķēšanas, cilvēku priekšlaicīgas nāves izraisītājs ir ķīmisko vielu kokteilis jeb tabakas degšanas blakusproduktu ieelpošana. Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu, kādēļ tabakas izstrādājumu smēķēšana ir pielīdzināma ķimikāliju ražotnei. Dažas no tabakas degšanas rezultātā ieelpotajām vielām un to pielietojums rūpniecībā, ražošanā u.c.:

  • Butāns – benzīnu saturoša, ātri uzliesmojoša viela.
  • Acetons – viena no nagu lakas sastāvdaļām. Var izraisīt nervu, nieru un aknas bojājumus.
  • Kadmijs – bateriju sastāvā esoša viela, kas bojā aknas, nieres, smadzenes un cilvēka organismā saglabājās gadiem ilgi.
  • Amonjaks – veicina nikotīna uzsūkšanos.
  • Svins – bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas.
  • Arsēns – nāvējoša inde, kas jūtama kā lūpu dedzināšana.
  • Benzopirēns – viena no spēcīgākajām vēzi izraisošām vielām.
  • Toluols – ļoti indīga viela, kuru izmanto krāsas šķīdināšanai. Jau nelielas devas var izraisīt nogurumu, bezspēku un apetītes zudumu.
  • Darva– izmanto ceļu asfaltēšanā. Var izraisīt elpošanas ceļu bojājumus.
  • Vinila hlorīds– izmanto vinila produktu ražošanā. Īstermiņā var veicināt reiboņu un noguruma rašanos. Ilgtermiņa ietekmē var izraisīt vēzi un plaušu bojājumus.
  • Kreozots– darvas sastāvdaļa, kas ieelpota var izraisīt elpceļu kairinājumu.
  • Polonijs 210– radioaktīva viela, kas var veicināt plaušu un žultspūšļa vēzi, kuņģa čūlu, leikēmiju u.c.
  • Ūdeņraža cianīds– nāvējoša inde, ko izmanto žurku nogalināšanai. Ieelpojot nelielās devās, var izraisīt galvas sāpes, reiboņus un nespēku.
  • Tvana gāze– nāvējoša inde, ja tiek ieelpota slēgtās telpās.

 Tabakas lietošanas radītie īstermiņa traucējumi veselībai

Tabaka satur dažādas kancerogēnas (vēzi izraisošas) vielas, kuras uzņemot rada tūlītēju asinsspiediena paaugstināšanos un asinsvadu sašaurināšanos. Tabakas smēķēšanas laikā izdalītā tvana gāze samazina skābekļa daudzumu asinīs, kas kopā ar nikotīna radītājām blakus parādībām rada traucējums organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai. Lielākais risks īslaicīgai tabakas lietošanai ir ātra atkarības rašanās no nikotīna, kas var iestāties jau pēc pirmo cigarešu izsmēķēšanas. Tas nozīmē, ka atkarība var rasties arī pēc vienas cigaretes izsmēķēšanas. Jo smagāka atkarība, jo grūtāk ir tabakas lietošanu pārtraukt. Biežāk novērotie simptomi, kas novērojami drīz pēc smēķēšanas uzsākšanas:

  • bieža klepošana,
  • kakla iekaisums,
  • aizsmakums,
  • slikta elpa, pazemināta fiziskās slodzes veiktspēja,
  • novājināta imūnsistēma, kas izraisa biežu saslimšanu,
  • smakojošas drēbes,
  • dzelteni zobi un pirksti,
  • vājināta smaržas un garšas uztvere,
  • aizdusa,
  • mutes, zobu un smaganu iekaisumi un asiņošana.

Visi šie simptomi ir novēršami, ja tiek pārtraukta smēķēšana.
Tabakas lietošanas ilgtermiņa radītie traucējumi veselībai.
Ilgstoša tabakas produktu lietošana var izraisīt smagas un hroniskas saslimšanas. Tabakas lietošanas un nikotīna uzņemšanas process lielā mērā nosaka veselībai radīto kaitējumu. Cigaretes, cigāri, ūdenspīpes un citi smēķējami tabakas produkti var izraisīt dažādas plaušu, elpceļu saslimšanas un vēzi. Šņaucamās un košļājamās tabakas lietošana izraisa mutes dobumu iekaisumu, asiņošanu, kakla, balsenes un rīkles vēzi. Neatkarīgi no tā, kā tiek uzņemtas kaitīgās un kancerogēnas vielas, tabakas lietošana ir atkarība, kas negatīvi ietekmē, gan cilvēka koncentrēšanās spējas un fizisko aktivitāti, gan veselību kopumā. Ik gadu tiek publicēti jauni zinātniski pierādījumi, kas apliecina ļoti plašu smēķēšanas ietekmi uz organismu, orgāniem un dažādām slimībām, kur smēķēšana iepriekš netika pieskaitīta pie saslimšanas riska faktoriem, piemēram, diabēts, tuberkuloze, reimatoīdais artrīts u.c. Tāpat smēķēšana tiek saistīta ar palēninātu ārstēšanas procesu un atlabšanas perioda pagarināšanos un slimību simptomu pasliktināšanos.

Nikotīna atkarības process

Saskaņā ar SSK-10 (Starptautiskā slimību klasifikācija) atkarība pastāv, ja raksturīgas trīs vai vairākas no sekojošām pazīmēm:

  • Stipra vēlēšanas vai kompulsīva tieksme smēķēt;
  • Grūtības kontrolēt smēķšanas biežumu un intensitāti;
  • Raksturīgs fizioloģisks abstinences stāvoklis un simptomi (slikta dūša, vemšana, garastāvokļa svārstības) tad, kad tiek pārtraukta smēķēšana vai tā tiek samazināta;
  • Raksturīga tolerance pret uzņemto nikotīna daudzumu (uzsākot pirmoreiz smēķēšanu), tādejādi tiek pakāpeniski smēķēts biežāk un intensīvāk (vairāk cigarešu).
  • Tiek turpināta smēķēšana, neskatoties uz skaidri redzamām vai/ un zināmām sekām, ko tā nodara.

Atkarības pamatā ir trīs fāzes:

  1. Izmaiņas domāšanas procesā.
  2. Izmaiņas cilvēka reakcijā uz dažādām dzīves grūtībām, problēmām, kā arī attiecībās ar citiem cilvēkiem.
  3. Lietotāju fiziskais un garīgais stāvoklis kļūst nekontrolējams.

Atkarības veidošanās sākumposmā cilvēks izjūt vajadzību pēc sociāla un emocionāla atbalsta, tādēļ bieži izmanto smēķēšanu, lai to iegūtu. Cilvēks īslaicīgi jūtas labāk, kamēr smēķēšana kompensē emocionālās vajadzības. Nonākot nepatīkamā situācijā (emocionālā, sociālā vai fiziskā), smēķēt uzsākušais sniedzas pēc cigaretes, lai tiktu galā ar diskomfortu. Šis emociju pārvaldīšanas mehānisms ilgtermiņā vada atkarību. Cilvēkam sāk likties, ka smēķēšana ir nepieciešama, lai kontrolētu savas emocijas. Pati cigarešu smarža vien atgādina smēķētajam mierinājuma sajūtu un izraisa trauksmi, līdz vēlme pēc cigaretes netiek apmierināta un netiek uzsmēķēts.

Visbeidzot, smēķēšana kļūst fiziski nepieciešama, jo organisms kļūst atkarīgs no nikotīna. Laika gaitā rodas tolerance pret nikotīnu, kas rada nepieciešamību pēc arvien lielākas devas – organisms pierod pie uzņemtā nikotīna daudzuma, tādēļ lai  gūtu labsajūtu ir nepieciešama arvien lielāka deva.

Pasīvā smēķēšana:

Pasīvā smēķēšana ir tabakas izstrādājumu sekundāro dūmu ieelpošana, kuras laikā nesmēķētājs ieelpo no tabakas izstrādājuma degšanas laikā izdalītos un smēķētāja izelpotos tabakas dūmus. Cigarešu dūmi ne tikai kairina pasīvā smēķētāja elpceļus, bet arī būtiski var kaitēt pasīvā smēķētāja veselībai.

Pasīvās smēķēšanas ietekme ir sabiedrībā izplatīts saslimstības un mirstības cēlonis. Pasīvā smēķēšana palielina plaušu audzēja saslimšanas risku, koronāro sirds slimību, var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

Pasīvā smēķēšana ir saistīta ar elpceļu slimībām un tā ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģija vai hroniska plaušu slimība. Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Sirds slimības ir visizplatītākais nāves iemesls Eiropas Savienībā gan smēķētāju, gan nesmēķētāju vidū.

„Otrreizējie dūmi” ir īpaši bīstami maziem bērniem un zīdaiņiem, jo tie ir saistīti ar pēkšņu zīdaiņu nāvi, pneimoniju, bronhītu, astmu un elpceļu saslimšanu, kā arī ar vidusauss iekaisumu. Tabakas dūmu iedarbība grūtniecēm var radīt mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības.

Palīdzības iespējas:

Ja paša spēkiem neizdodas atmest, palīdzību meklē pie sava ģimenes ārsta, kā arī ārsta-narkologa. Anonīmu palīdzību smēķēšanas atmešanai vari saņemt arī zvanot uz Konsultatīvo tālruni smēķēšanas jautājumos tel: 67037333, kas strādā  katru dienu izņemot svētku dienās no 08:00 līdz 19:00*.

Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs

 

Alkohols un tā radītie veselības traucējumi

 

Alkohols ir apreibinoša viela, kas var izraisīt atkarību. Tas vainojams vismaz 60 dažādu slimību un veselības stāvokļu, tostarp garīgās veselības uzvedības traucējumu, kuņģa un zarnu trakta slimību, vēža, sirds un asinsvadu slimību, imūnsistēmas traucējumu, plaušu slimību, kaulu un muskuļu slimību, reproduktīvās sistēmas traucējumu attīstībā, kā arī palielina priekšlaicīgu dzemdību risku un ir viens no būtiskiem riska faktoriem mazam jaundzimušā svaram. Alkohola lietošanas negatīvās sekas ir saistītas ar devu – jo lielāks alkohola patēriņš, jo lielāks ir risks. Ir pierādījumi tam, ka pastāv saistība starp alkohola lietošanu un mutes dobuma, rīkles, balsenes vēžiem, kā arī barības vada, aknu, zarnu vēžiem un krūts vēzi, kur, palielinoties izdzertajam alkohola daudzumam, pieaug vēža risks. Alkohola lietošana vairākkārt palielina mirstības risku arī no ārējās iedarbības sekām, piemēram, transporta negadījumiem, tīša paškaitējuma vai vardarbības, noslīkšanas, nosalšanas, ugunsgrēkiem vai saindējoties ar alkoholu .

Avots: Veselības ministrija/Ieteikumi alkohola profilakses jomā

Alkohola atkarības process:

Alkohola atkarības sindroms Atkarības slimība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas palielina mirstības risku. Atkarība liedz atgriezties pie sociālas vai epizodiskas un kontrolētas atkarību izraisošas vielas (alkohola) lietošanas. Šī ir saslimšana, kas ietekmē pacienta fizisko, psihisko un sociālo veselību.

Alkohola atkarības sindromu veido kognitīvo, uzvedības un psiholoģisko simptomu kopums. pazīmēm, kas ir vienlaicīgi pārdzīvotas vai ir saskaitāmas viena mēneša laikā vai vienlaicīgi atkārtojas pēdējo 12 mēnešu laikā:

  • stipra vēlēšanās vai kompulsīva tieksme lietot alkoholu;
  • grūtības kontrolēt alkohola lietošanas intensitāti, daudzumu, lietošanas sākumu un izbeigšanu;
  • alkohola abstinence, kas iestājas, kad alkohola lietošana ir pārtraukta vai samazināta, par ko liecina sekojošais: – alkohola abstinences sindroms (trīce, nervozitāte, trauksme, svīšana, bezmiegs, paaugstināts asinsspiediens); – alkohola lietošana, lai samazinātu abstinences simptomus; – citu līdzekļu vai medikamentu lietošana šo simptomu mazināšanai;
  • pieaug tolerance, tādējādi ir prasība pēc lielākām alkohola devām, lai sasniegtu to efektu, ko sākumā radīja mazākas alkohola devas;
  • alkohola lietošanas dēļ zūd citas dzīves baudas un intereses;
  • pastāvīga alkohola lietošana, kaut gan radušās jau negatīvas sekas (fiziskas, psihiskas un sociālas).

Atsauce: Slimību profilakses un kontroles centrs/Buklets 

Palīdzības iespējas alkohola atkarības gadījumā.

Informācija par  valsts apmaksātas narkoloģiskās palīdzības iespējām Latvijā pieejama šeit