Psihiatrs Elmārs Rancāns: Depresija nav slinkums un tu nevari vienkārši saņemt sevi rokās
Kampaņā Viss ir Norm.a gada laikā ik mēnesi piedāvāsim viena cilvēka reālu stāstu par to, kā viņš mācās sadzīvot ar savas psihiskās veselības vajadzībām. Pirmais no kopumā divpadsmit ir Annas stāsts par depresiju. Katrs stāsts, potams, ir unikāls un ne vienmēr konkrētie traucējumi visiem izpaužas vienādi. Vēl svarīgāk – ne vienmēr tos var mazināt ar vienām un tām pašām metodēm. Tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas vieno visus stāstus: ir svarīgi palīdzēt atpazīt simptomus un brīdi, kad cilvēks pats tos vairs nespēj regulēt, lai savlaicīgi lūgtu palīdzību līdzcilvēkiem un uzticamiem speciālistiem.
Šoreiz vēstuli Annai un citiem depresijas skartajiem cilvēkiem uzrakstījis psihiatrs, profesors Elmārs Rancāns. (Annas stāstu var izlasīt vai noskatīties šeit).
Labdien, Anna!
Vispirms vēlētos sirsnīgi pateikties par Tavu drosmi stāties kameras priekšā un runāt par tik dziļi personiskām lietām! Esmu pārliecināts, ka Tavs stāsts iedrošinās vērsties pēc palīdzības ne vienu vien cilvēku, kurš savu stāvokli līdz šim nav apzinājies.
Mūsu pētnieku grupa ir noskaidrojusi, ka Latvijā ik gadu ar depresiju slimo aptuveni 8% jeb 120-150 tūkstoši iedzīvotāju, taču šobrīd mazāk nekā 10% no viņiem vēršas pēc palīdzības valsts apmaksātos medicīnas dienestos.
Runājot par depresiju, ir svarīgi saprast, ka tas nav tikai iedomāts stāvoklis, bet slimība, kuras simptomi un izpausmes detalizēti aprakstīti Starptautiskajā slimību klasifikatorā līdzās, piemēram, sirds slimībām un audzējiem.
Depresija nešķiro un var skart ikvienu, un sākties jebkurā laikā, sākot no pusaudža gadiem, kā tas notika ar Tevi, līdz mūža pilnbriedam. Tā var sākties arī bez īpaša iemesla un uz pilnīgas ārējas labklājības fona līdzīgi kā Tavā stāstā.
Biežākās depresijas izpausmes – vismaz divas nedēļas pēc kārtas ir nomākts garastāvoklis, kam nav īpaša ārēja iemesla, lietas, kas agrāk sagādāja prieku un gandarījumu vai izraisīja interesi, vairs nesagādā to tādā mērā vai cilvēks vienkārši kļūst vienaldzīgs pret tām. Depresijas slimnieks var ierauties sevī, mazinās interese un vēlme komunicēt ar citiem. Cilvēks var ātrāk nogurt, kļūst grūti veikt intelektuālu darbu, parādās koncentrēšanās grūtības, cilvēks var sākt justies mazvērtīgs un neveiksmīgs, var kristies pašapziņa.
Depresijai turklāt ir novērojami arī dažādi fizioloģiski simptomi – cilvēki kļūst gausi, var parādīties miega traucējumi, kas drīzāk ir nevis grūtības iemigt, bet gan virspusējs miegs, kas neļauj izgulēties. Tāpat var mazināties apetīte, zust garšas izjūta, parādīties aizcietējumi. Depresija var ietekmēt arī intīmo dzīvi – mazinās interese par intīmām attiecībām vai pasliktinās seksuālās spējas.
Depresija ir jāatšķir no depresīvas reakcijas, kas var parādīties pēc tuva cilvēka zaudējuma, izjukušām attiecībām vai nopietnām problēmām dzīvē. Tad cilvēks var būt raudulīgs, grūtsirdīgs, ierauties sevī, bet, atšķirībā no depresijas, tas notikums vai pārdzīvojums, visu laiku atrodas priekšplānā un “maļas pa galvu”. Šādās situācijās cilvēks jūtas labāk tad, kad no šīm domām spēj aizmirsties. Piemēram, noskaņojums uzlabojas, aizejot uz darbu un aprunājoties es ar citiem, lasot grāmatas vai paskatoties televizoru.
Ir jāapzinās, ka depresija nav slinkums un slinkums nav depresija. Depresijas gadījumā nevar vienkārši saņemt sevi rokās. Tāpēc es aicinu visus dalīties ar savām izjūtām ar tuviem cilvēkiem un meklēt profesionālu palīdzību.
Depresiju var ārstēt gan ar zālēm, gan ar psihoterapiju. Ideālais variants ir abu metožu kombinācija, kur attiecība mainās atkarībā no depresijas smaguma. Jo smagāka depresija, jo lielāka nozīme medikamentiem. Jo depresija ir vieglāka, jo būtiskāks akcents ir psihoterapijai. Depresijai ir ļoti svarīga pareiza diagnoze – kad tā ir noteikta, seko atbilstoša ārstēšana. To, vai cilvēka stāvoklis ir atbilstošs depresijai dažu minūšu laikā var noteikt portālā Depresija.lv, aizpildot pašnovērtējuma aptauja, kas ir šīs mājaslapas apmeklētākā sadaļa.
Tā kā psihoterapeita vai psihologa palīdzība ne visiem var būt pieejama, vai tā var būt pārāk dārga, tad labāk ir ārstēties vismaz ar zālēm, nekā neārstēties nemaz. Depresiju ārstēt ar antidepresantiem var gan psihiatrs, gan ģimenes ārsts, un tiem ir paredzēta kompensācija 75% apmērā. Ārstēšanās mēnesī izmaksās ap 5 eiro, no medikamentiem neveidojas atkarība un tie nekādā veidā kaitīgi neietekmē organismu. Vien jārēķinās, ka ārstēšanas efekts nav tūlītējs un pilns ārstēšanas kurss prasa 6 mēnešus.
Aicinu visus šīs vēstules lasītājus aizdomāties, ieklausīties sevī vai savos tuviniekos un gadījumos, ja rodas kaut mazākās aizdomas par depresiju, vērsties pēc palīdzības!
Papildu informāciju par depresiju var iegūt arī Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, portālos Nenoversies.lv un Depresija.lv.
Kopīgiem spēkiem mēs varam palīdzēt daudziem depresijas pacientiem Latvijā!
