Pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi

Veselības ministrijas pasūtītā un ESF Plus līdzfinansētā pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik izplatīta ir bērnībā gūtā nelabvēlīgā pieredze Latvijas jauniešu vidū. Pētījuma mērķa grupa ir 18–25 gadus veci izglītojamie, kas apgūst vispārējās vidējās un profesionālās izglītības programmas. Pētījuma ietvaros paredzēto aptauju plānots veikt 2025./2026. mācību gadā.

Pētījums palīdzēs plānot atbalstu un rīcībpolitikas bērnu un jauniešu drošības un labbūtības stiprināšanai gan veselības aprūpē, gan izglītībā un sociālajos pakalpojumos.

Pētījumu veic SIA “Civitta Latvija” pēc VM pasūtījuma. Pētījumu  līdzfinansē Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.1.2.1/1/24/I/001 “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”. Pētījuma kopējais budžets – 89 400, 00 EUR (bez PVN).

Par pētījumu

Starptautiskie pētījumi norāda, ka bērnībā piedzīvota vardarbība un citas grūtas pieredzes saistās ar veselības un sociālajām sekām pieaugušā vecumā. Latvijā līdzīgs pētījums pēdējoreiz veikts 2010./2011. gadā. Tā kā līdz šim nav bijuši pieejami jaunāki reprezentīvi dati, pētījums sniedz nozīmīgu ieguldījumu zināšanu papildināšanā.

Pētījuma ietvaros notiks anketēšana atbilstoši reprezentatīvai nejaušai atlasei izvēlētajās Latvijas izglītības iestādēs, kuras parakstījušas piekrišanu dalībai pētījumā.

Jaunieši atbildes sniegs tiešsaistē, aizpildot anonīmu anketu izglītības iestādēs vienas mācību stundas laikā. Anketa ir adaptēta katram dzimumam, lai nodrošinātu cieņpilnu un precīzu jautājumu formulējumu. Plānotais respondentu skaits – vismaz 2800. Anketā ir iekļautas starptautiski validētas skalas (piemēram, no Adverse Childhood Experiences (ACE) un Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) pētījumiem, jautājumi par digitālajiem līdzekļiem no Programme for International Student Assessment (PISA) pētījuma, riska uzvedības jautājumi no Behavioral Risk Factor Surveillance System (BRFSS) pētījuma).

Pētījumā aicināti piedalīties 18–25 gadus veci jaunieši vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kuras piekritušas dalībai pētījumā. Dalība ir brīvprātīga gan iestādei, gan katram izglītojamajam.

Drošība un anonimitāte

• 100% anonīmi: netiek vākti personas dati, skolas nosaukums vai IP adreses. Rezultāti tiks publicēti tikai apkopotā veidā. Ja kāds jautājums rada diskomfortu, tad respondenti drīkst uz to neatbildēt.
• Piekļuves kods anketai: katrai klasei/kursam tiek ģenerēts unikāls piekļuves kods anketai, kas darbojas ierobežotu laiku un pēc datu sasaistes ar iestādes raksturojumu no datubāzes tiek dzēsts.
• Intervētājam redzams tikai aizpildes statuss reāllaikā (uzsāka/pabeidza, atteicās u.tml.); atbilžu saturs intervētājiem nav pieejams.

Informācija izglītības iestādēm

Aptauja notiks tikai izglītības iestādēs, kurās apgūst vispārējās vidējās izglītības programmas (t.i., vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestādes). Latvijā ir 274 vispārējās vidējās izglītības iestādes un 52 profesionālās vidējās izglītības iestādes. Ne visas iestādes tiks iekļautas pētījumā – dalībai uzaicinās tās izglītības iestādes, kas tiks iekļautas izlasē. Izlase tiks veidota kā stratificēta izlase.

Lai piedalītos pētījumā, izglītības iestāde paraksta piekrišanas veidlapu un norīko kontaktpersonu. Iestāde saskaņo telpas un laiku, informē pedagogus un izglītojamos (tai skaitā izvieto informatīvo plakātu par pētījuma norisi), kā arī elektroniski sniedz informāciju par klašu/kursu skaitu, kuros mācās 18–25 gadus veci jaunieši. Aptaujas aizpilde katrai klasei/kursam aizņem vienu akadēmisko stundu (to var plānot, piemēram, kā klases stundu). Aptaujas laikā mācību telpā atradīsies tikai intervētājs, tādēļ stundu var ieplānot arī pedagoga prombūtnes laikā.

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Vai respondentu var identificēt?
Nē. Netiek vākti personas dati, skolas nosaukums vai IP adreses. Rezultāti tiks publicēti tikai apkopotā veidā.

Cik ilgu laiku tas aizņems?
Apmēram 30–40 minūtes vienas mācību stundas ietvaros. Anketa nav gara, bet katrs respondents uz to var atbildēt savā tempā.

Vai šī informācija nenonāks "nepareizās rokās"?
Neviens netiek identificēts. Anketai netiek piesaistīti vārdi, e-pasti vai IP adreses. Dati tiek analizēti tikai apkopotā formā. Katra klase saņem kopēju piekļuvi aptaujas anketai bez saistības ar izglītojamā personu.

Kādas tēmas ir anketā?
Jautājumi aptver demogrāfiju, ģimenes vidi un attiecības, fizisko/emocionālo/seksuālo vardarbību, veselības paradumus (smēķēšana, alkohols, narkotikas), digitālo pieejamību un veselības pašvērtējumu.

Kāpēc vajag atsevišķas anketas vīriešiem un sievietēm?
Noteiktas pieredzes var būt atšķirīgas atkarībā no dzimuma fizioloģiskajām atšķirībām, tādējādi ir iespējams uzdot precīzākus jautājumus un iegūt atbildes, kas palīdz labāk pielāgot atbalsta pasākumus.

Vai atbildēt ir obligāti?
Dalība pētījumā ir brīvprātīga, taču katra indivīda pieredze ir ļoti svarīga. Mēs nezinām, ko katrs bērnībā ir pieredzējis– tieši tāpēc mums nepieciešamas visu jauniešu atbildes. Arī tad, ja šķiet, ka “nekas īpašs nav bijis” – tas ir vērtīgi. Arī tad, ja ir bijusi sarežģīta pieredze , šī atbilde var palīdzēt citiem.

Vai varu pārdomāt?
Jā. Dalība ir brīvprātīga gan iestādei, gan jaunietim. Aptaujā jautājumos var izvēlēties arī variantu “Nevēlos atbildēt”.

Vai jautājumi var aizskart?
Pētījuma mērķis nav atvērt emocionālas rētas, bet saprast kopainu sabiedrībā. Anketā ir jautājumi ar “jā/nē” veida atbildēm, bez detalizācijas un bez nepieciešamības aprakstīt notikumus.

Vai šis pētījums nozīmē, ka tiks vainoti vecāki?
Pētījums nav vērtējums par konkrētu ģimeni vai personu. Tas meklē kopsakarības sabiedrības līmenī. Katrs var piedzīvot grūtus brīžus, un par to nav jākaunas – tas ir jāizprot, lai būtu iespējams palīdzēt nākotnē.

Kā pētījuma iegūtie rezultāti pamato tā veikšanas lietderību?
Šis pētījums nav tikai datu apkopošana – tā mērķis ir noskaidrot, kā bērnības pieredzes ietekmē jauniešu veselību, attiecības un dzīves kvalitāti pieaugot.

Ja mēs šīs problēmas laikus neidentificējam, tas vēlāk prasa daudz lielākus resursus: medicīnisko aprūpi, psiholoģisko atbalstu, sociālo dienestu darbu, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, grūtības ar atrast darbu.

Pētījuma rezultāti ļaus mērķtiecīgi uzlabot atbalsta mehānismus izglītības, veselības un sociālajā jomā, izvairīties no haotiskas reaģēšanas uz sekām un pāriet uz prevenciju. Tie tiks izmantoti gan politikas plānošanā, gan pašvaldību, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu līmenī.

Iepriekšējais pētījums par šo tēmu veikts 2010./2011. gadā – kopš tā laika sabiedrība ir būtiski mainījusies. Mums nepieciešams pamats lēmumu pieņemšanai, kas balstās nevis pieņēmumos, bet pierādījumos.