Izpētīta gaisa kvalitāte 122 bērnudārzos visā Latvijā

Veselības ministrijas pētījumā pabeigti līdz šim plašākie iekštelpu gaisa kvalitātes mērījumi pirmsskolas izglītības iestādēs – apsekoti 122 pašvaldību un privātie bērnudārzi visos Latvijas reģionos. Mērījumi veikti Rīgā, Jēkabpilī, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī, kā arī Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales reģionā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot ikdienā elpotā gaisa kvalitāti bērnudārzos un sagatavot zinātniski pamatotus priekšlikumus tā uzlabošanai. Šobrīd notiek iegūto datu apstrāde un analīze, un turpmāk tiks izstrādāts pētījuma ziņojums un publiskoti būtiskākie pētījuma secinājumi.

Kā norāda pētījuma autori, no 122 bērnudārziem, kuros veikti mērījumi, 120 bija pašvaldības pirmskolas izglītības iestādes, bet divi – privātie bērnudārzi. Iestādes atlasītas proporcionāli bērnu skaitam pilsētās un reģionos, nodrošinot reprezentatīvu pārklājumu visā Latvijā.

Apkopojot biežākās sūdzības par gaisa kvalitāti pirmsskolas izglītības iestādēs, visbiežāk tika norādīts uz pārāk augstu temperatūru grupu telpās – īpaši vasarā, kad telpas sakarst saulē, bet nereti arī par pārāk augstu temperatūru apkures sezonā ziemā. Tāpat bieži minēts sasmacis gaiss un grūtības nodrošināt regulāru vēdināšanu, īpaši laikā, kad bērni guļ diendusu grupas telpās. Sūdzības raisa arī ēdiena aromāti, smaka telpās no kanalizācijas vai no ārējām attīrīšanas iekārtām, kā arī neatbilstošs mitruma līmenis – pārlieku mitrs vai, tieši pretēji, pārāk sauss gaiss. Atsevišķos gadījumos gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē arī ārējie faktori, piemēram, tuvumā esošo rūpniecības uzņēmumu, ostu un lauksaimniecību darbība, kā arī citu ēku apkures radītie dūmi.

Katrā bērnudārzā mērījumi tika veikti trīs grupu telpās, kur bērni uzturas visvairāk, īpašu uzmanību pievēršot vecāko grupu telpām. Pēc telpu apsekošanas tajās tika uzstādītas mērierīces, kas piecu dienu laikā nepārtraukti reģistrēja ogļskābās gāzes (CO₂) koncentrāciju, gaisa temperatūru un mitrumu. Vienlaikus tika analizēti telpu vēdināšanas paradumi, ventilācijas risinājumi un ikdienas apstākļi telpās.

Papildus mērījumiem pētījumā tika iegūta informācija arī par pirmsskolas izglītības iestāžu ēku raksturojumu, ziņas par sūdzībām par iekštelpu gaisa kvalitāti, pelējuma un mitruma pazīmju esamību ēkā. Papildus tika apkopota informācija arī par iespējamiem gaisa piesārņojuma avotiem bērnudārzu ēku tuvumā u.c.

Bērni ir viena no jutīgākajām sabiedrības grupām, ko gaisa piesārņojums ietekmē visvairāk, tāpēc šāds pētījums ir būtisks ieguldījums sabiedrības veselības uzlabošanā. Latvijā līdz šim tik plaša mēroga izpēte pirmsskolas izglītības iestādēs nav veikta.

Vienlaikus eksperti atgādina vairākus būtiskus principus par iekštelpu gaisa kvalitāti:

• gaisa piesārņojums nav tikai ārtelpu problēma – arī iekštelpu gaiss var būt piesārņots;

• ar telpaugiem vien nepietiek, lai attīrītu gaisu telpās – nepieciešama arī gaisa filtrācija un ventilācija;

• telpas jāvēdina ne vien siltā laikā, bet arī aukstajā sezonā;

• tīram gaisam nav smaržas – ieteicams izvēlieties tīrīšanas līdzekļus bez spēcīgu smaržvielu piejaukuma un atturēties no telpu papildu aromatizēšanas.

Pētījuma rezultāti kalpos par pamatu ieteikumu izstrādei iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai, infekcijas slimību risku mazināšanai un bērnu veselības aizsardzībai.

Pētījumu veic SIA “Corporate Consulting” sadarbībā ar Veselības ministriju un Veselības inspekcijas vides veselības speciālistiem. Pētījumu līdzfinansē Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.1.2.1/1/24/I/001 “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”.

Foto: Pexels