Noslēgumam tuvojas iekštelpu gaisa kvalitātes pētījums Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs

Mērījumi ļāva daudz precīzāk ieraudzīt to, ko ikdienā varam tikai nojaust – kā bērnudārza telpas gaisa kvalitāte mainās dienas laikā un kā to ietekmē cilvēku skaits telpā, vēdināšana un ēkas ventilācijas sistēma. Dažas būtiskas lietas, ko pētījums lika pamanīt:

• telpas gaiss dienas gaitā nav nemainīgs – mainoties bērnu skaitam telpā un dienas ritmam, nemitīgi mainās arī gaisa kvalitātes rādītāji;

• CO₂ koncentrācija ir cieši saistītas ar bērnu skaitu telpā un telpas vēdināšanas paradumiem – tikai mērījumi ļauj objektīvi novērtēt to, ko ne vienmēr iespējams sajust pašiem, un parāda, cik būtiska ir regulāra un pietiekama gaisa apmaiņa telpā;

• lielākajā daļā bērnudārzu – aptuveni 58% – vidējā CO₂ koncentrācija bija zem 1000 ppm, kas vērtējams kā optimāls līmenis. Pārējos bērnudārzos tā bija augstāka, bet sešās telpās sasniedza vai pārsniedza 1500 ppm, tā norādot uz nepietiekamu gaisa apmaiņu. Taču šis ir tikai viens no telpas vides rādītājiem – lai pilnvērtīgi novērtētu apstākļus telpās, tas jāskata kopsakarībā ar temperatūras un mitruma mērījumiem.

Tieši tāpēc šādi mērījumi ir būtiski – tie palīdz labāk saprast vidi, kurā bērni un pedagogi pavada lielāko dienas daļu, un ļauj par iekštelpu gaisa kvalitāti runāt nevis pieņēmumu, bet datu valodā. Savukārt dati ir pamats tam, lai turpmāk daudz precīzāk spriestu par to, kam bērnudārzu ikdienas vidē būtu jāpievērš uzmanība.

Jau gada noslēgumā dalīsimies ar pilnajiem pētījuma rezultātiem un noslēguma ziņojumu.

Pētījumu līdzfinansē Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.1.2.1/1/24/I/001 “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”.