Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums

Izglītības iestādē mācību telpa ir tā vieta, kurā izglītojamie un pedagogs pavada lielāko dienas daļu, bet telpas gaisa kvalitāte un ventilācijas efektivitāte ir ļoti būtiski priekšnosacījumi, lai mācību un darba vide neradītu papildus riskus drošībai un veselībai. Ventilācija nodrošina svaigā gaisa pieplūdi un ļauj atbrīvoties no iekštelpu gaisa piesārņojuma, kura avots var būt arī pats cilvēks. Nepietiekama ventilācija rada pastiprinātu risku infekcijas saslimšanām, jo nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki, to skaitā bezsimptomu nēsātāji, bet no cilvēku izelpas telpā uzkrājas CO2 jeb ogļskābā gāze. CO2 koncentrācijas pieaugums ne tikai norāda uz nepietiekamu gaisa apmaiņu telpā, bet arī pats par sevi rada kaitējumu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Vērojami tādi nepatīkami simptomi kā acu un aizdegunes iekaisums, galvassāpes, nogurums, bet pie ilgstoši paaugstinātas CO2 koncentrācijas pasliktinās kognitīvie procesi – uzmanība, uztvere, zināšanu reprezentācija, problēmu risināšana, radošums u.c.

Lai pilnvērtīgi izpētītu esošo situāciju un noskaidrotu apstākļus, kas nosaka iekštelpu gaisa kvalitāti un ietekmē ventilāciju Latvijas vispārizglītojošajās mācību iestādēs, veikts „Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums”. Pētījumu no 2017. gada līdz 2023. gadam izstrādāja Veselības inspekcija kā Veselības ministrijas sadarbības partneris Eiropas Sociālā fonda projektā “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt mācību iestāžu vides kvalitātes svarīgu rādītāju – iekštelpu CO2 koncentrāciju, veicot objektīvus mērījumus, un sagatavot uz pierādījumiem balstītus ieteikumus izglītības iestāžu iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Pētījuma uzdevumi paredzēja:

  • veikt CO2 koncentrācijas mērījumus izglītības iestāžu mācību telpās;
  • izvērtēt iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājus un tos ietekmējošos apstākļus;
  • izvērtēt CO2 koncentrācijas un ventilācijas mijiedarbību;
  • apkopot ieteikumus izglītības iestāžu iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Pētījuma galvenie rezultāti vēsta, ka kopumā Latvijas skolas un to infrastruktūra noveco. Mehāniskā ventilācija visā skolas ēkā ir tikai 1/5 daļā izglītības iestāžu. Dabiskās pasīvās ventilācijas sistēmu funkcionalitāte netiek pienācīgi novērtēta. Galvenokārt gaisa apmaiņu skolas telpās nodrošina ar vedināšanas palīdzību, atverot logus un/vai durvis.

CO2 monitorings parādīja, ka Pasaules Veselības organizācijas rekomendētais CO2 līmenis 1000 ppm netiek pārsniegts 17% mācību telpu, savukārt gaisa apmaiņas ātrums 27% mācību telpu ir zemāks nekā 3 l/s vienam cilvēkam. Netika gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ar mehānisko ventilāciju aprīkotajās mācību telpās CO2 koncentrācija un ventilācijas intensitāte vienmēr atbildīs ieteikumiem, jo lielākoties ēku mehāniskās ventilācijas sistēmas darbojas slikti vai tiek nepareizi ekspluatētas.

Pētījumā gūti apstiprinājumi tam, ka ventilācijas kvalitāte ir komplekss jēdziens, jo ietver izglītojamo skaita, mācību telpas lieluma, laika, kas bez pārtraukuma aizvadīts telpā, ventilācijas veida un vēdināšanas aspektus. Atvēlot mācību telpā viena izglītojamā vietai platību virs 2 m2 (optimāli > 3 m2), CO2 koncentrācija pieaug lēnāk, esošā ventilācija (dabiskā un/vai mehāniskā) spēj nodrošināt pietiekamu gaisa apmaiņu telpā. Savukārt efektīvu svaigā gaisa pieplūdi un piesārņotā gaisa aizvadīšanu mācību telpās bez mehāniskās ventilācijas iespējams panākt, ja starpbrīžos telpā neuzturas cilvēki, logs(-i) ir atvērts(-i) pilnībā, vēdina vismaz 5 min, kā arī organizē papildus vēdināšanas pauzi(-es) nodarbības laikā.

Ieteikumi iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai apkopo rekomendācijas izglītības iestāžu infrastruktūras un ventilācijas uzturēšanai un pilnveidošanai, mācību telpu mikroklimata rādītāju uzlabošanai, efektīvākai telpu vēdināšanai, plašākai informēšanai un izglītošanai par iekštelpu gaisa kvalitātes nozīmi, kā arī dažādu līmeņu politikas veidotāju savstarpējai sadarbībai, veidojot veselīgu skolas vidi.

Pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).