Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī
Alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgās nāves cēlonis. Alkohola lietošana ir saistāma ar vairāk nekā 200 Starptautiskajā statistiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā (SKK-10) reģistrētajām diagnozēm, ietverot aknu slimības, traumas, ļaundabīgos audzējus, kā arī sirds un asinsrites sistēmas slimības. Ikviena uzņemtā alkohola deva rada negatīvu ietekmi uz veselību un palielina dažādu slimību risku. Vienlaikus alkohols ir klasificēts kā 1. grupas kancerogēns – šī ir augstākā riska grupa, kurā ietilpst arī azbests, radiācija un tabaka. Tas izraisa vismaz septiņus vēža veidus, tostarp visbiežāk sastopamos vēža veidus, piemēram, zarnu vēzi un sieviešu krūts vēzi.
Alkohola lietošana ir saistīta ne tikai ar veselības problēmām, tā ir arī sociāla problēma, kas izraisa riskus drošībai un labklājībai, nodarot kaitējumu ne tikai pašam indivīdam, bet arī viņa/viņas ģimenes locekļiem, apkārtējiem un sabiedrībai.
Reģistrētā alkohola patēriņa līmenis Latvijā, rēķinot uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, ir augstākais gan Eiropas Savienības, gan Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū.
Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs, laika posmā no 2022.g septembra līdz 2023.g. septembrim īstenoja pirmo pētījumu, kas novērtē alkohola lietošanas rezultātā radītās sekas Latvijā, kā arī sniedz iespējamo profilakses pasākumu ieguvuma novērtējumu.
Pētījums tika veikts, izmantojot izstrādātu metodoloģiju, kas atbilst labai starptautiskajai praksei un starptautiski atzītai zinātniskajai literatūrai.
Pētījumam ir trīs galvenie mērķi:
1. Informēt politikas veidotājus un sabiedrību par alkohola lietošanu Latvijā un tās radītajām sekām;
2. sniegt Latvijas valsts politikas veidotājiem uz pierādījumiem balstītu informāciju par alkohola lietošanas sociālajām izmaksām;
3. novērtēt sabiedrības ieguvumus no alkohola lietošanas profilakses pasākumu ieviešanas / pastiprināšanas.
Pētījuma mērķu sasniegšanai tika izvirzīti šādi pētījuma uzdevumi:
1. Novērtēt alkohola radītā kaitējuma tiešās, netiešās un nefinanšu labklājības izmaksas;
2. novērtēt potenciālos ieguvumus no alkohola lietošanas profilakses pasākumiem;
3. novērtēt nelegālā alkohola apriti un tās ietekmi uz alkohola lietošanas profilakses pasākumu efektivitāti.
Pētījuma īstenošanas laikā tika izmantotas dažādas metodes: tiesību aktu vai politikas plānošanas dokumentu analīze, statistikas datu analīze, esošo pētījumu datu sekundārā analīze, padziļināto/ekspertu interviju veikšana un analīze, kvantitatīvās aptaujas veikšana un datu analīze.
Galvenie pētījuma rezultāti:
1. Kopējās alkohola radītā kaitējuma tiešās un netiešās izmaksas 2021. gadā bija 1,3–1,8% no IKP. Nefinanšu izmaksu novērtējums liecina, ka kopējie zaudējumi no pārmērīgās alkohola lietošanas 2021. gadā bija līdz 88 620 gadiem, kas nodzīvoti labā veselības stāvoklī un dzīves kvalitātē.
2. Lielākais alkohola pārmērīgās lietošanas radīto valsts tiešo izmaksu samazinājums sagaidāms no alkohola pārdošanas minimālā vecuma paaugstināšanas līdz 20 gadiem (izdevumu samazinājums par 11,4–15,8%), kā arī no reklāmas ierobežošanas (samazinājums par 5,0–8,0%). Abu šo pasākumu ietekme pilnā mērā būs jūtama tikai ilgtermiņā.
3. Nelegālā alkohola tirgus apjoma noteikšana ir problemātiska, tomēr kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka nelegālā alkohola tirgus apjoms ir samazinājies. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo nelegālā alkohola tirgus apjomu, tas nevar negatīvi ietekmēt alkohola ierobežošanas pasākumu efektivitāti Latvijā.
Pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).