Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem

Seksuālai un reproduktīvai veselībai ir fundamentāla nozīme cilvēka, sabiedrības un valsts sociālekonomiskās attīstības un labklājības nodrošināšanā. Reproduktīvā veselība ir būtiska katra indivīda vispārējās veselības sastāvdaļa gan bērnībā, gan pusaudža, gan pieauguša cilvēka vecumā un tā ietekmē nākamās paaudzes veselību.  Lai iegūtu datus, kas atklāj seksuālās un reproduktīvās veselības stāvokļa izmaiņas un to ietekmējošo faktoru tendences 15 – 64 gadu vecu Latvijas iedzīvotāju vidū, Rīgas Stradiņa universitāte sadarbība ar SIA "TNS Latvia" pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem.

Pētījuma mērķis: noskaidrot seksuālās un reproduktīvās veselības stāvokļa izmaiņu un to ietekmējošo faktoru tendences 15 – 64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Pētījuma uzdevumi:

1) organizēt un veikt Latvijas iedzīvotāju aptauju, datu ievadi un analīzi;

2) novērtēt 2011.–2018. gadā īstenotās valsts politikas efektivitāti un ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību, tās indikatoriem;

3) novērtēt dinamikā iedzīvotāju veselības uzturēšanas paradumus – veselības pašvērtējumu, veselības aprūpes paradumus, slimību profilaksi un izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvajām infekcijām;

4) novērtēt zināšanas un attieksmi ģimenes plānošanas metožu izvēlē;

5) novērtēt seksuālo un reproduktīvo veselību partnerattiecību kontekstā, analizējot kopdzīves tendences, reproduktīvās izvēles, seksuālās dzīves tendences un vardarbību attiecībās;

6) novērtēt iedzīvotāju attieksmi un izvēles grūtniecības perioda un dzemdību aprūpē;

7) novērtēt seksuālās un reproduktīvās izglītības tendences un vajadzības;

8) izprast dažādu informācijas avotu lomu informācijas sniegšanā dažāda vecuma grupu iedzīvotājiem;

9) izvērtēt seksuālās un reproduktīvās veselības vajadzības dažādu grupu iedzīvotājiem pēc dzimuma, vecuma, sociālā stāvokļa un urbanizācijas pakāpes, kas kalpotu par pamatu seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas programmu izstrādāšanā Latvijā;

10) sagatavot pētījuma gala ziņojumu.

Galvenie rezultāti: dzimumdzīves uzsākšanas vidējais vecums jauniešiem – 17,1 gads; pēdējā gada laikā vidējais seksa partneru skaits iedzīvotājiem – 1,2; gadījuma rakstura dzimumattiecības pēdējā gada laikā – 14% iedzīvotāju; sekss reizi nedēļā vai biežāk – 59%; biežāk lietotās kontracepcijas metodes - prezervatīvi (29,4%), pārtrauktais dzimumakts (14,5%), hormonālās pretapaugļošanās tabletes (6,3%); aizdomas par neauglību – 8% sieviešu un 4% vīriešu; seksuāli transmisīvo slimību mūža prevalence: 7%; minimālas apmierinošas zināšanas par HIV – trešdaļai iedzīvotāju; HIV testu veikusi trešdaļa iedzīvotāju.

Pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).