Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā
Paaugstināts asinsspiediens ir galvenais sirds un asinsvadu saslimšanu riska faktors. Ir pierādīts, ka pārmērīgs sāls patēriņš paaugstina asinsspiedienu, kas ir cieši saistīts ar sirds slimībām un insultu. Eiropas iedzīvotāji vidēji uzņem 8-12 gramus sāls dienā, kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendētos 5 gramus sāls dienā. Veicot pasākumus, kas vērsti uz sāls patēriņa samazināšanu un to efektivitāti, nepieciešami kvalitatīvi un pamatoti dati par aktuālo Latvijas iedzīvotāju sāls patēriņu.
Saistībā ar sāls (īpaši jodētā sāls, jūras sāls un citu sāls veidu) patēriņu jau ilgstoši notikušas plašas diskusijas par joda pietiekamību vai deficītu Latvijas iedzīvotāju uzturā. Pasaulē veiktos pētījumos joda deficīts tiek saistīts ar vairogdziedzera saslimšanām, kā arī ar koronāro sirds slimību, autoimūnām un psihiatriskām saslimšanām, kognitīviem traucējumiem un vēzi.
Pētījuma mērķis bija novērtēt Latvijas iedzīvotāju vecumā no 19 līdz 64 gadiem uzņemtā sāls un joda daudzumu, izvērtējot iedzīvotāju sniegtos uztura datus un 24 stundu urīna paraugu analītiskos mērījumus. Pētījumā tika analizēti 1011 respondentu dati, no kuriem 46,5% jeb 470 bija vīrieši un 53,5% jeb 541 - sievietes.
Pētījuma dalībnieku atlase tika veikta sadarbībā ar ģimenes ārstiem no Latvijas ģimenes ārstu praksēm. Dalībnieki tika atlasīti ar stratificētas divpakāpju klasterizlases metodi, kuras pirmā pakāpe bija visu Latvijas ģimenes ārstu reprezentatīva paraugkopa, bet sekundārās atlases vienība - individuāli respondenti. Pirmajā atlases kārtā visas ģimenes ārstu prakses tika stratificētas 16 stratās pēc to atrašanās vietas statistiskā reģiona (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Zemgale) un urbanizācijas pakāpes (liela pilsēta, cita pilsēta, cita apdzīvota vieta). No katras stratas paraugkopā tika iekļauts noteikts apjoms ārstu prakšu, veicot nejaušu atlasi ar varbūtību, kas proporcionāla pacientu skaitam ārsta praksē. Otrajā kārtā katras paraugkopā iekļautās ārsta prakses pacienti tika stratificēti sešās stratās pēc vecuma un dzimuma, un katrā stratā pacienti tika izvēlēti ar vienkāršas nejaušas atlases palīdzību.
Pētījuma autori ir Inese Siksna, Ilva Lazda un Māris Goldmanis. Pētniecības metodoloģiskās vadības plānošanas dokumentāciju 2017. gadā izstrādājusi A. Krūmiņa. Pētījumu īstenoja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR. Datu vākšana norisinājās no 2018. gada novembra līdz 2020. gada februārim.
Pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).