Viss ir Norm.a

Eiropā gada laikā katrs ceturtais cilvēks cieš no psihiskās veselības sarežģījumiem. Tie var būt miega traucējumi vai īslaicīga nomāktība, taču tās var būt arī tādas saslimšanas kā depresija, anoreksija, bipolāri afektīvi traucējumi, vielu atkarības un citi. 

Psihiskās veselības sarežģījumi samazina cilvēka spēju sevi realizēt, veidot veselīgas attiecības ar ģimeni, draugiem, kopienu, piedzīvot profesionālu piepildījumu, ietekmējot arī mūsu kopējo labklājību un ekonomiku. Tāpēc ir labi būt zinošam, lai tad, kad palīdzība būs nepieciešama pašam vai tuviniekam, spētu pilnvērtīgi iesaistīties situācijas risināšanā.

Kampaņā “Viss ir Norm.a” gada laikā ik mēnesi piedāvāsim viena cilvēka reālu stāstu par to, kā viņš mācās sadzīvot ar savas psihiskās veselības vajadzībām. Tie būs divpadsmit stāsti par dažādiem psihiskās veselības sarežģījumiem: depresiju, nesuicidālu paškaitējumu, narkotiku atkarību, alkohola atkarību, anoreksiju, robežstāvokļa personības traucējumiem, bipolāri afektīviem traucējumiem, šizoafektīviem traucējumiem, demenci, mācīšanās traucējumiem, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti, garīgo atpalicību. 

Katrs stāsts ir unikāls

Ne vienmēr konkrētie traucējumi visiem izpaužas vienādi. Vēl svarīgāk – ne vienmēr tos var mazināt ar vienām un tām pašām metodēm. Tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas vieno visus stāstus:

  • svarīgi atpazīt simptomus un brīdi, kad pats tos vairs nespēj regulēt,
  • lūgt palīdzību līdzcilvēkiem un speciālistiem, kuriem uzticies, 
  • vienlaikus apzināties, ka sadzīvot ar šķēršļiem būs jāmācās pašam un pārmaiņas ir ciklisks process, kas prasa laiku un darbu ar sevi.

Atceries, ka situācijas var būt dažādas – reizēm medikamenti nav vajadzīgi un pietiks ar atpūtu, dzīvesveida maiņu, terapiju. Reizēm simptomi ir spēcīgāki un zāles palīdz iegūt atsperšanās punktu, lai rastu spēku uzsākt darbu ar sevi, un dažreiz zāles ir ilgstošs atbalsta plecs. Tas viss ir normāli. Galvenais kopā ar labu speciālistu atrast sev piemērotāko risinājumu.

Tā reizēm notiek – dzīvē pienāk laiks, kad nejūties labi. Varbūt ir slikti. Varbūt pat ļoti slikti, un jau ilgi. Redzi, tava psihiskā veselība ir tikpat reāla kā fiziskā. Tā var sašķobīties. Vai zināji, ka Eiropā katrs ceturtais cilvēks gada laikā saskaras ar psihiskās veselības sarežģījumiem? 

Ir labas ziņas. 

Tev nav jātēlo, ka viss ir kārtībā. 

Nenoliedz to, kā jūties. 

Necieties. Nesakod zobus. 

Tu neesi viens. Meklē palīdzību. Tas ir normāli.

Kur meklēt bezmaksas palīdzību?

Ambulatorā palīdzība:

Izvēlies uzticamus informācijas avotus

Esi piesardzīgs – psihiskā veselība ir joma, kurā valda daudz novecojušas infromācijas, aizspriedumu un nepatiesu pieņēmumu. Internets ir būtisks izziņas avots, taču vienmēr rūpīgi izvērtē informācijas uzticamību:

  • Vai resurss, kurā tā ievietota, ir uzticams? 
  • Vai tā ir pierādījumos balstīta? 
  • Ja neesi drošs, meklē iespēju pārbaudīt to pie psihiskās veselības speciālista.

Papildu informāciju atradīsi

ESparveselību.lv

Nenovērsies.lv

Kampaņa tiek realizēta Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).

Kampaņas video

  • Viss ir Norm.a - Depresija Video

    Kampaņa
    Atpazīsti depresiju! Ja vismaz divas nedēļas pēc kārtas ir nomākts garastāvoklis, neapmierinātība, nogurums, enerģijas trūkums, interešu un dzīvesprieka zudums, bezcerība, vainas izjūta, grūtības iemigt vai pamosties, domas par pašnāvību, iespējams, tā ir depresija. Depresija ir ārstējama slimība, taču svarīgi laikus vērsties pie speciālista pēc palīdzības. Pieskati savu un savu tuvāko psihisko veselību!
  • Viss ir Norm.a - kampaņas pieteikuma video Video

    Kampaņa
    Kampaņā “Viss ir Norm.a” gada laikā ik mēnesi piedāvāsim viena cilvēka reālu stāstu par to, kā viņš mācās sadzīvot ar savas psihiskās veselības vajadzībām. Tie būs divpadsmit stāsti par dažādām saslimšanām: depresiju, nesuicidālu paškaitējumu, narkotiku atkarību, alkohola atkarību, anoreksiju, robežstāvokļa personības traucējumiem, bipolāri afektīviem traucējumiem, šizoafektīviem traucējumiem, demenci, mācīšanās traucējumiem, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti, garīgo atpalicību.