Video

Kolektīvā imunitāte ir sabiedrības kopīgs sasniegums. Kopīgs lēmums, kas balstīts katra cilvēka individuālā motivācijā. Mums katram ir sava motivācija vakcinēties pret Covid-19 – vienam tā ir vēlme ceļot, otram vēlme satikties, vēl kādam - laiks ar tuvākajiem. Lai savu personīgo motivāciju pārvērstu par kolektīvu imunitāti, Veselības ministrija īsteno informatīvo kampaņu "Divi miljoni iemeslu vakcinēties".

Kampaņā "Viss ir Norm.a" Ofēlija dalās pieredzē par to, ko nozīmē sadzīvot ar šizoafektīviem traucējumiem. "No 13 līdz 16 gadu vecumam bija halucinācijas - mani vajāja tēls no šausmu filmas. Tajā brīdī biju ļoti nestabila: daudz raudāšanas, dusmu un apjukuma. Bija ļoti daudz tā, ko es tagad atpazīstu kā panikas lēkmes un trauksmi, spēcīgas depresīvās epizodes, kad nevarēju izkāpt no gultas, aiziet uz skolu. Vienkārši fiziski nevarēju ikdienā funkcionēt".

Veselības ministrijas īstenoto kampaņu “Viss ir Norm.a” turpina Ofēlijas stāsts par to, ko nozīmē sadzīvot ar šizoafektīviem traucējumiem.

Video materiāls vecākiem par veselīgu un interesantu uzkodu pagatavošanu bērniem līdzņemšanai uz skolu vai ārpusskolas nodarbībām. Video tapis pilotprojektā sirds un asinsvadu slimību riska faktoru noteikšanai un mazināšanai bērniem

Kampaņā "Viss ir Norm.a" Aivis dalās pieredzē par to, ko nozīmē sadzīvot ar bipolāri afektīvajiem traucējumiem. "Kad ir mānijas epizode, varu uzņemties ļoti daudz pienākumu, ir ļoti daudz enerģijas. Varu negulēt stundām, nejūtos noguris. Strādāju pie projektiem, pie skolas darbiem, līdz vienā brīdī salūztu. Vairs nespēju izdarīt to, ko esmu apņēmies. Guļu gultā, ir apātija, neko negribu, skatos ārā pa logu un saprotu, ka tas nav OK”.

Nelielas garastāvokļa svārstības raksturīgas daudziem. Taču, ja emocionālās reakcijas kļūst izteiktas un traucē veikt savus pienākumus vai pildīt saistības, tas var liecināt par bipolāri afektīviem traucējumiem. Tos raksturo enerģijas pārpilnība, grandiozu ideju būvēšana, pārspīlēts dzīvesprieks, runas plūdi un augsts pašvērtējums, kas mijas ar interešu un dzīvesprieka zudumu, nogurumu, enerģijas trūkumu, bezcerības un vainas izjūtu, domām par pašnāvību.

Veselības ministrijas un pusaudžu psihoterapeita Nila Konstantinova izstrādātajā pirmās psiholoģiskās palīdzības (PPP) rokasgrāmatā pusaudžiem apkopotas pamatzināšanas, tehnikas un prasmes, kas pusaudzim palīdz izvairīties no mentālās veselības problēmām, atpazīt tās un sniegt pirmo palīdzību sev pašam vai draugam. Vienas lietas likums palīdzēs pusaudzim rīkoties situācijā, kad radušās psihiskās veselības grūtības.

Veselības ministrijas un pusaudžu psihoterapeita Nila Konstantinova izstrādātajā pirmās psiholoģiskās palīdzības (PPP) rokasgrāmatā pusaudžiem apkopotas pamatzināšanas, tehnikas un prasmes, kas pusaudzim palīdz izvairīties no mentālās veselības problēmām, atpazīt tās un sniegt pirmo palīdzību sev pašam vai draugam. Plaukstas likums ir 5 vienkārši soļi, kā rīkoties, ja pusaudzis saskaras ar psihiskās veselības grūtībām.

Psiholoģiskā veselība ir tieši tikpat svarīga kā fiziskā. Rūpes par psihisko veselību ļauj justies labāk, dzīvot mierīgāk un sasniegt labākas sekmes dzīvē. Tāpēc Veselības ministrija kopā ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Konstantinovu izstrādājusi pirmās psiholoģiskās palīdzības (PPP) rokasgrāmatu pusaudžiem.

Kampaņā "Viss ir Norm.a" Madara dalās savā pieredzē par to, ko nozīmē sadzīvot ar robežstāvokļa personības traucējumiem: "Man likās, ka man ir vājš raksturs, ka esmu neaudzināta, ka esmu slikts cilvēks, kurš slikti izturas pret cilvēkiem, kas viņu mīl. Diagnoze iedeva skaidrību un atbildes, kāpēc esmu rīkojusies tā, kā rīkojos. Izpētot vairāk, sapratu, ka tam ir risinājums. Ka to ir iespējams apturēt, mainīt."

Par robežstāvokļa personības traucējumiem (RPT) liecina impulsivitāte un straujas garastāvokļa maiņas, dusmu un agresijas lēkmes, bailes būt pamestam un vientuļam, nemitīgi savas personības meklējumi, ilgstošas, nestabilas, intensīvas attiecības, atkārtota pašnāvnieciska uzvedība vai paškaitējoša rīcība. Lai spētu dzīvot pilnvērtīgi, ir svarīgi savlaicīgi atpazīt RPT un vērsties pēc palīdzības pie speciālista.

Kampaņas “Viss ir Norm.a” stāstā par anoreksiju Krista dalās savā pieredzē par to, ko nozīmē sadzīvot ar šiem ēšanas traucējumiem. "Sākumā tu atvem vienu ēdienreizi, tad otru, sāc daudz sportot, sāc domāt par to, ka nedrīksti neko ēst, domā par produktiem, kas satur mazāk kaloriju, taču tas viss pakāpeniski aiziet līdz tam, ka paliec arvien tievāks, tievāks un tievāks."