Ieteikumi senioriem - kā izmaiņas uztura paradumos var palīdzēt dažādu veselības problēmu gadījumā?

Hroniska vai akūta slimība var samazināt apetīti vai kā citādi ietekmēt uztura paradumus. Šajā rakstā, ņemot vērā Veselības ministrijas izstrādātās rekomendācijas, apkopoti praktiski ieteikumi uztura un ēdienreižu organizēšanai, dažādu veselības problēmu gadījumā.

Sausa mute:  

• uzņemiet daudz šķidruma, regulāri padzeroties ūdeni;  

• ēdiet mīkstas konsistences ēdienu (smūtiji, biezzupas, sautējumi, biezeņi, omletes u.tml.);  

• neēdiet sausus produktus (maize, krekeri, cepumi);  

• ēdiet maziem kumosiem, kārtīgi sakošļājot ēdienu.  

Grūtības sakošļāt ēdienu: 

• sasmalciniet produktus mazos gabaliņos;  

• ēdiet lēnām un nesteidzīgi;  

• centieties ēst vairāk šķidru vai mīkstu ēdienu (smūtiji, zupas, biezzupas, biezeņus, omletes u.tml.).  

Grūtības norīt ēdienu: 

• uzņemiet ēdienu tikai sēdus stāvoklī, vēlams 90° leņķī, mugurai atbalstoties pret krēsla atzveltni vai spilveniem;  

• dzeriet vairāk šķidruma;  

• ēdiet bieži, mazām porcijām, vēlams vienā un tajā pašā laikā;  

• ēdiet maziem kumosiem (1/2 – 1 tējk. apjomā);  

• paturiet mutē gabaliņu kāda cieta pārtikas produkta, lai pastiprināti izdalās siekalas, bet kopumā izvairieties ēst cietus, sausus produktus (cepumi, krekeri, rieksti, sīksta gaļa), to vietā izvēloties viendabīgas, biezas konsistences ēdienus – biezeņus, ķīseļus, biezzupas, jogurtus u.tml.;  

• šķidras konsistences ēdienus varat biezināt, piemēram, ar želatīnu vai speciāliem pārtikas un šķidrumu biezinātājiem, lai atvieglotu to norīšanu;  

• pēc ēšanas sēdus pozīcijā palieciet vismaz 30 min.  

Grēmas (dedzināšana aiz krūšu kaula), dedzināšana kuņģī:  

• ēdiet bieži, mazām porcijām;  

• centieties neizlaist maltītes;  

• ieturiet maltīti nesteidzīgi, sēžot taisni un kārtīgi sakošļājot ēdienu;  

• vakariņās uzņemiet mazāk ēdiena;  

• ieturiet vakariņas 2–3 stundas pirms došanās gulēt;  

• pierakstiet, kuri ēdieni vai produkti (visbiežāk trekni un asi ēdieni, šokolāde, kafija, alkohols, cepti ēdieni u.tml.) izraisa diskomfortu un izvairieties no tiem;  

• biežāk uzturā lietojiet liesus, olbaltumvielām bagātus produktus (vājpiena biezpiens, liess siers, liesa gaļa, zivis, pākšaugi).  

Gāzu uzkrāšanās vēderā: 

• lai ierobežotu maltītes laikā norītā gaisa daudzumu, ēdot nesarunājieties un ēdiet ar aizvērtu muti;  

• dzeršanai nelietojiet salmiņus;  

• ēdienu rūpīgi sakošļājiet;  

• nelietojiet košļājamās gumijas,  

• nelietojiet gāzētos un alkoholiskos dzērienus;  

• ierobežojiet uzturā treknu un saldu produktu (kūkas, smalkmaizītes u.tml.) lietošanu;  

• ja vēdera uzpūšanās ir no pākšaugu vai citu šķiedrvielām bagātu produktu lietošanas uzturā, iesākumā iekļaujiet tos uzturā nelielā daudzumā, pakāpeniski palielinot uzņemto apjomu un ļaujot gremošanas sistēmai pielāgoties;  

• ja vēdera uzpūšanos veicina piena cukura (laktozes) uzņemšana, izvairieties dzert pienu, bet izvēlieties skābpiena produktus (jogurtu, kefīru), kuros ir mazāks laktozes saturs, vai bezlaktozes produktus.  

Papildus regulāri nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, dodieties pastaigās, vingrojiet, nūjojiet u.tml.  

Aizcietējumi: 

• ieturiet maltītes noteiktā laikā;  

• uzņemiet atbilstošu šķidruma daudzumu, dodot priekšroku siltiem dzērieniem, īpaši no rīta;  

• regulāri ēdiet pilngraudu produktus (rudzu maize, pilngraudu makaroni u.c.);  

• regulāri uzturā iekļaujiet pākšaugus, dārzeņus, zaļumus, augļus un ogas, žāvētus augļus.  

Papildus regulāri nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, dodieties pastaigās, vingrojiet, nūjojiet u.tml.  

Caureja: 

• ja ir aizdomas, ka kādi produkti veicina caureju, izvairieties no to lietošanas;  

• uzņemiet atbilstošu šķidruma daudzumu, regulāri padzeroties;  

• izvairieties no produktiem, kuri satur poliolus jeb cukurspirtus (āboli, bumbieri, arbūzs, dažādi rūpnieciski ražotie produkti, kas satur saldinātājus ar vārda izskaņu -ols vai -īts (sorbitols/sorbīts, mannitols/mannīts u.tml.));  

• akūtajā periodā ierobežojiet šķiedrvielām bagātu produktu lietošanu (pilngraudu produkti, pākšaugi, svaigi dārzeņi, augļi un ogas), bet pēc stāvokļa uzlabošanās, pakāpeniski atkal iekļaujiet šos produktus uzturā;  

• ja ir karsts laiks, dzeriet ne tikai ūdeni, bet arī negāzētu minerālūdeni vai buljonu.  

Slikta apetīte: 

• ēdiet bieži, nelielām porcijām (5–6 reizes dienā);  

• ēdiet visvairāk, kad ir apetīte, piemēram, no rīta;  

• bagātiniet ēdiena garšu ar dažādām garšvielām (bez papildus pievienota sāls) vai garšaugiem, jo tajos esošās ēteriskās eļļas veicina gremošanas sulu izdali un apetīti;  

• padzerieties starp ēdienreizēm, nevis to laikā;  

• skaisti iekārtojiet vidi, kurā tiek ieturētas maltītes;  

• ieturiet maltītes kopā ar ģimeni, draugiem – sarunas pie galda var palīdzēt uzņemt vairāk ēdiena.  

Augsts asinsspiediens: 

• ierobežojiet uzturā uzņemtā sāls daudzumu;  

• gatavojot nepievienojiet ēdienam sāli;  

• samaziniet piesātināto taukskābju daudzumu;  

• izvairieties no alkohola lietošanas.  

Ierobežotas kustības rokās un/vai kājās:  

• lūdziet kādam palīdzību maltītes laikā (sagriezt ēdienu, pabarot u.tml.);  

• ēdiet "pirkstiņēdienus" (piemēram, svaigi vai termiski apstrādāti, gabaliņos sagriezti dārzeņi vai augļi, siera nūjiņas, rudzu maizes šķēle ar sviestu vai avokado, mazas pankūciņas vai kēksiņi no pilngraudu miltiem), kuru ēšanai nav nepieciešami virtuves piederumi un kas ir viegli noturami rokās.  

Kognitīvi traucējumi (piemēram, vecuma demence): 

• redzamā vietā (piemēram, uz durvīm, pie spoguļa vai ledusskapja) atstājiet atgādinājumu par ēdienreižu ieturēšanu un nepieciešamību padzerties (vai atgādinājums telefonā);  

• ieturiet maltītes ģimenes lokā.  

Tuviniekiem vai aprūpētājiem jāatgādina senioram par ēdienreizēm vai padzeršanos, jāuzrauga ēšanas process, jāpalīdz sagatavot ēdienu, paēst, padzerties.  

Nomākts garastāvoklis, vientulība, depresija:  

• ieturiet maltītes ģimenes, draugu lokā;  

• piedalieties grupu aktivitātes – iepirkšanās, ēdiena gatavošana, fiziskās aktivitātes, rokdarbi kopā ar citiem cilvēkiem;  

• nelietojiet alkoholu, lai uzlabotu sev garastāvokli.  

Iemesli iepriekš minētajiem veselības un labsajūtas traucējumiem var būt dažādi, tāpēc pārrunājiet tos ar savu ģimenes ārstu. Savukārt, lai saņemtu individuālas rekomendācijas par nepieciešamajām korekcijām ēšanas paradumos, vērsieties pie dietologa vai uztura speciālista. Ja ilgstoši ir slikta dūša, vemšana, aizcietējumi vai caureja, paaugstināta temperatūra, sāpes vēderā vai asiņu piejaukums vēdera izejai, nekavējoties sazinieties ar ārstu! 

Pilnu Veselības ministrijas sagatavoto materiālu par veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem var izlasīt, šeit, savukārt koncentrētā veidā un kā materiāls, ko saglabāt telefonā vai izprintētu pielikt, piemēram, mājās pie ledusskapja, šeit.