Insults. Kad katra minūte ir no svara

Ik dienu no insulta mirst četri līdz pieci cilvēki. Pērn šī slimība kopumā paņēmusi 1773 dzīvības. Tomēr, ja cilvēks kontrolē riska faktorus, uzskata, ka līdz pat 80 procentiem insulta gadījumu iespējams novērst. “Tas ir ļoti daudz, vairāk nekā jebkurai citai slimībai,” atzīst Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, neiroloģe Evija Miglāne. Kā atpazīt simptomus, kur meklēt palīdzību un ne mazāk svarīgi – kā samazināt riska faktorus?

Lai izglītotu sabiedrību par insultu un tā simptomiem, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Laiks ir dzīvība: atpazīsti insulta simptomus”. Kā norāda SPKC Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume, “ne visas slimības mēs varam novērst. Taču mēs varam mazināt šo slimību seku smagumu, ja palīdzība tiek sniegta laikus. Ja cilvēku skāris insults, tad laikus sniegta palīdzība ir neatsverama.”

Bet par visu pēc kārtas. Insults ir lokāli asinsrites traucējumi vienā vai vairākos galvas smadzeņu asinsvados, kas izraisa pēkšņu viena vai vairāku galvas smadzeņu apvidu apasiņošanas pasliktināšanos. Insults var būt išēmisks – saistīts ar kāda smadzeņu asinsvada nosprostošanos tromba dēļ, vai hemorāģisks – saistīts ar kāda asinsvada plīsumu un asinsizplūdumu galvas smadzenēs. Kā skaidro ārste Miglāne, insulta simptomi saistīti ar to, ka kāda smadzeņu daļa vairs nefunkcionē. Piemēram, ja ir cietis smadzeņu centrs, kas atbild par kustību koordināciju, var būt pēkšņs reibonis, izteikti koordinācijas traucējumi kopā ar sliktu dūšu, vemšanu, neskaidru redzi, redzes lauka ierobežojumu, redzes dubultošanos. Tāpat var būt novērojams pēkšņs ķermeņa vienas puses vājums, runas traucējumi, sejas asimetrija un vēl citi simptomi. Lai atpazītu biežākos insulta simptomus un nezaudētu tik dārgo laiku, ieteicams izmantot ĀTRI testu. Lūk, kas jāņem vērā:

Ja ir konstatēts kaut viens no iepriekš minētajiem simptomiem, vienīgais veids, kā slimniekam palīdzēt, ir izsaukt neatliekamo palīdzību un nogādāt sirdzēju ārstniecības iestādē. “Lai mediķi varētu pacientu glābt un atgriezt dzīvē bez neiroloģiska defekta, svarīgi cilvēku slimnīcā nogādāt tā dēvētajā terapijas laika logā. Ar to saprot pirmās četras ar pusi stundas pēc insulta, bet vislabāk ir tad, ja pacients slimnīcā nokļūst pirmo sešdesmit minūšu laikā,” skaidro E. Miglāne. Kādēļ laiks ir tik svarīgs? Raugi, trombu šķīdināšana ir visefektīvākā tad, ja to dara pirmajās minūtēs un stundās pēc insulta. Mūsdienās pastāv vēl viena ārstēšanas metode, proti, tromba mehāniska izvilkšana no asinsvada, bet arī to var veikt tikai pirmajās stundās pēc insulta.

“Tas, ko nevajadzētu darīt – nogaidīt, ja nu cilvēkam kļūst labāk un būs iespēja vērsties pie ģimenes ārsta, jo gaidīšana var maksāt dzīvību. Minūtes ir dzīvība! To noteikti vajag saprast ikkatram cilvēkam,” uzsver neiroloģe.

Kādi ir insulta riska faktori un kā no tiem izvairīties? Katram cilvēkam ir jāzina savs asinsspiediens, pulss, holesterīna līmenis, cukura līmenis asinīs un jākontrolē šie rādītāji, īpaši, pārsniedzot 40 gadu vecumu. “Svarīgi arī apzināties, kāds ir pareizs dzīvesveids, lai veicinātu sirds un asinsvadu veselību,” piekodina E. Miglāne. Pamatu pamats ir: regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs un sabalansēts uzturs – noskaidrots, ka sirds un asinsvadu un smadzeņu veselību veicina Vidusjūras diēta –, nesmēķēt un pārmērīgi nelietot alkoholu.

Atbalstu kampaņai “Laiks ir dzīvība: atpazīsti insulta simptomus” un tās mērķim – izglītot cilvēkus par insulta simptomiem – izteicis arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). “Ikvienam no mums veselība ir viena no svarīgākajām vai galvenajām vērtībām. Pašlaik, kad dzīvojam tik saspringtā laikā, jāmācās atpazīt situācijas, kad mums vai mūsu līdzcilvēkiem ir nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Tāpēc mēs kopā ar SPKC aicinām ikvienu iegaumēt insulta simptomus un, ja tas nepieciešams, nekavēties zvanīt uz ārkārtas tālruni 113, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Insulta gadījumā laiks ir dzīvība. Nekavējies meklēt palīdzību!” aicina NMPD vadītāja Liene Cipule.

2020. gadā no insulta Latvijā nomira 1773 cilvēki. Turklāt insults ir arī viens no biežākajiem invaliditātes cēloņiem. Lai pēc iespējas mazinātu nopietnas insulta sekas, svarīgi ir spēt atpazīt insulta simptomus un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Taču, kā liecina SPKC nesen veiktā socioloģiskā aptauja*, kurā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 60 gadiem, vien 66% respondentu zina, kā atpazīt insulta simptomus.

Vairāk par kampaņu iespējams uzzināt https://www.spkc.gov.lv/lv/laiks-ir-dziviba.

* SPKC un pētījumu aģentūras “Norstat” organizētajā socioloģiskajā aptaujā oktobra sākumā tiešsaistē piedalījās 709 respondenti vecuma grupā no 40 līdz 60 gadiem no visas Latvijas.