Ko jaunā kompensējamo medikamentu recepšu izrakstīšanas kārtība dos pacientiem
Lai palīdzētu izprast, kādi būs pacientu ieguvumi no jaunās kārtības, kas paredz kompensējamo medikamentu receptēs turpmāk izrakstīt nevis ražotāja izvēlēto zāļu nosaukumu, bet gan zāļu aktīvās vielas nosaukumu, uz sarunu aicinājām ģimenes ārstu Andri Baumani.
Sakiet, lūdzu, kāds ir galvenais ieguvums, mainot kompensējamo medikamentu recepšu izraktīšanas kārtību?
Receptēs rakstot medikamentu aktīvās vielas jeb starptautisko nepatentēto nosaukumu, galvenie ieguvēji būs pacienti, kuri nepārmaksās par valsts kompensējamo medikamentu to daļu, kuru maksā pacients no savas kabatas. Ņemot vērā, ka runa ir par vairākiem desmitiem miljonu ietaupījumu Latvijas pacientiem kopumā viena gada laikā, ceru, ka pacienti to novērtēs. Tiks mazināta farmācijas industrijas ietekme uz ārstiem, jo nebūs motivācijas izrakstīt konkrēta ražotāja zāles. Ceru, ka papildus šai iniciatīvai tuvākajā nākotnē izdosies samazināt medikamentu cenas no ražotājiem un arī zāļu lieltirgotavu peļņu.
Vai zāles, kurām ir viena un tā pati aktīvā viela, bet atšķirīgi ražotāju dotie nosaukumi, ar kaut ko atšķiras? Cik pamatotas vai nepamatotas ir bažas par to, ka lētākas zāles nebūs tikpat efektīvas kā dārgākas?
Zāles, kurām ir viena un tā pati aktīvā viela, bet atšķirīgi ražotāju dotie nosaukumi jeb tā saucamie patentbrīvie medikamenti, ir par 90-95 procentiem līdzīgi orģinālmedikamentiem, un to nosaka bioekvivalences prasības. Pieļaujamajām atšķirībām nevajadzētu būt klīniski izjūtamām, tomēr var gadīties, ka kāds pacients izjūt atšķirības iedarbībā vai blakusparādībās jeb blaknes. Tas var būt saistīts gan ar pašu medikamentu, gan arī pacienta psiholoģiskajiem faktoriem. Piebildīšu, ka blaknes var izraisīt gan orģinālmedikamenti, gan patentbrīvie.
Nelielai pacientu daļai, nomainot medikamentu, būs blaknes vai grūtāk izdosies sasniegt ārstniecisko rezultātu, taču šajos gadījumos būs ļoti liela loma ārstējošam ārstam – mainīt terapiju un to pamatot receptēs un medicīniskajā dokumentācijā. Jaunie noteikumi stimulēs ārstus ziņot par medikamentu blaknēm, jo, mainot medikamentu uz dārgāku, būs nepieciešams likumdošanai atbilstošs pamatojums, kura viena no sastāvdaļām ir ziņojums Zāļu valsts aģentūrai. Ja ielūkojas Zāļu valsts aģentūras sniegtajā statistikā, tad par medikamentu blaknēm Latvijā ir ļoti maz gan ārstu, gan pacientu ziņojumu. Ziņojumu par medikamentu radītajām blaknēm, ārsti var aizpildīt elektroniski Zāļu valsts aģentūras mājaslapā, un tas aizņem vien dažas minūtes laika.
Kādēļ patentbrīvās zāles ir lētākas?
Patentbrīvie medikamenti ir lētāki, jo to ražotājam nav jāsedz izdevumi par medikamenta izgudrošanu un testēšanu, un nav jāveic klīniskie pētījumi, kuros salīdzina konkrētā medikamenta efektivitāti ar līdzīgiem tās pašas grupas medikamentiem. Izmaksas, lai ieviestu jaunu medikamentu ārstniecībā, uz šo brīdi pasaulē pārsniedz 100 miljonus dolāru vienam medikamentam, kas ražotājam ir jāatpelna, tāpēc uz patenta un datu aizsardzības laiku (10-20 gadi pēc medikamenta apstiprināšanas un patenta piešķiršanas) zāles drīkst ražot un izplatīt tikai patenta īpašnieks. Jāpiebilst, ka atsevišķos gadījumos oriģinālās zāles var būt lētākās, ja ražotājs ir izvēlējies samazināt cenu konkurences situācijā.
Kāda nozīme ir zāļu palīgvielām?
Zāļu palīgvielām ir nozīme, bet prasības no uzraugošajām institūcijām ir tādas pašas, kā pret medikamenta aktīvo vielu. Pasaulē medikamentu ražošanai izejvielas pamatā piegādā divas lielākās valstis Ķīna un Indija, un tieši piejaukumi sāļiem, no kuriem ražo medikamentus, nosaka šīs atšķirības. Te gan jāpiebilst, ka prasības palīgvielām ir vienādas neatkarīgi no izcelsmes valsts un vai zāļu cenas. Regulatorās iestādes ir gan noteikušas stingras prasības piemaisījumiem, gan arī vērtē vielu tīrību, reģistrējot un pārreģistrējot zāles. Attiecībā uz medikamentu krāsu un garšu, domāju, ikviens pacients būs pamanījis, ka ražotāji ar to necenšas pievilināt pircējus, jo riskē ar blaknēm.
Kādos gadījumos pacients tomēr arī pēc 1. aprīļa varēs saņemt līdzšinējās zāles kompensējamās sistēmas ietvaros?
Ja pacients ir lietojis noteikta medikamenta references produktus un tie izraisījuši blaknes, ārsts vai pacients par to ir ziņojuši Zāļu valsts aģentūrai un tas viss ir fiksēts medicīniskajā dokumentācijā, tad ārstējošais ārsts turpinās izrakstīt tās zāles, kuras pacientam palīdz un neizraisa blaknes.
Kā pacientam rīkoties, ja viņš tomēr vēlas lietot tās pašas zāles, ko iepriekš?
Ja pacients vēlēsies turpināt lietot pašu dārgāko kompensējamā medikamenta variantu vai orģinālpreparātu, bet viņam nebūs bijušas blaknes no lētākām zālēm, kuras ir fiksējis ārsts, par to ziņojot Zāļu valsts aģentūrai, vai cits medicīnisks pamatojums, par kuru veikts ieraksts medicīniskajā dokumentācijā, tad turpmāk ārsts būs izrakstīs medikamentu par pilnu cenu. Šeit gan es piebildīšu, ka atkāpe no likuma būtu jāparedz, izrakstot insulīna preparātus, astmas un HOPS medikamentus, to liešanas formas specifikas dēļ.
Kā rīkoties, ja aptiekā, uz kuru devies pacients, viņam izrakstītā lētākā medikamenta nav?
Ja aptiekā pacientam izrakstītā lētākā medikamenta nav, tiks piedāvāts nākamais lētākais, kas būs pieejams aptiekā vai arī pacientam jādodas uz citu aptieku.
Vai jaunā kārtība varētu radīt arī kādus riskus pacientiem?
Kārtība, kāda no 1. aprīļa stāsies spēkā Latvijā, kad ārsti valsts kompensējamo medikamentu receptē norādīs zāļu aktīvās vielas nosaukumu, ir ieviesta vai tiek veicināta daļā Eiropas Savienības valstu. Piemēram, Dānijā, Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Rumānijā, Zviedrijā, ka arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, un tas nav radījis nopietnus riskus pacientiem.
Vai kompensējamos medikamentus aptiekā var izņemt pa daļām?
Gan es, gan citi ārsti jau šobrīd pacientiem piedāvā iespēju izrakstīt medikamentam trīs receptes, lai pacients varētu iegādāties zāles pa daļām, vai situācijās, kad aptiekā ir tikai divi zāļu iepakojumi, trešo varētu nopirkt vēlāk vai citā aptiekā trīs mēnešu laikā. Minētā iespēja – izrakstīt uzreiz trīs receptes, nesagādā problēmas ārstiem, kuri strādā ar lokālajām ārstu datorprogrammām, jo receptes atkārtošana neaizņem daudz laika.
Kā jūs pats vērtējat jauno kārtību?
Es personīgi uzskatu, ka visās valsts kompensējamo medikamentu receptēs ārstiem būtu jānorāda tikai zāļu aktīvas vielas ķīmiskais nosaukums, bet pacientiem būtu izvēle aptiekā medikamenta iegādes brīdī, jo valsts kompensētu tikai medikamenta bāzes cenu. Šobrīd likums visu atbildību uzliek ārstiem un farmaceitiem, liedzot pacientiem izvēles iespēju. Atbalstu Veselības ministrijas plānus monitorēt jauno kārtību, lai izvērtētu, vai būs nepieciešamas kādas izmaiņas nākotnē.