Kas ir nesuicidāls paškaitējums? 

Nesuicidāls paškaitējums ir sevis savainošana – ādas graizīšana, plēšana, duršana, sišana sev un tamlīdzīgi. Tā mērķis ir nodarīt sev sāpes un ievainot, bet nevis izdarīt pašnāvību – tādēļ nosaukums “nesuicidāls”. Visbiežāk tas izpaužas kā roku graizīšana ar asiem priekšmetiem, kas parasti atstāj tievas, sārtas rētas uz augšdelmiem. Paškaitēt sev var arī netiešos veidos, piemēram, pārmērīgi lietojot psihoaktīvas vielas vai uzvedoties bīstami un pārgalvīgi.

Paškaitējums ir visai plaši izplatīta parādība mūsdienu pusaudžu un jauniešu vidū – tas saistīts gan ar augstu spriedzes līmeni vienaudžu vidū, gan sociālo tīklu ietekmi. Lielākā daļa pusaudžu to izmēģinās eksperimentālos nolūkos – vienu vai divas reizes, un tādā gadījumā papildu palīdzība nebūs nepieciešama. Taču dažiem pusaudžiem graizīšanās un cita veida paškaitējums kļūst par ierastu līdzekli, kā tikt galā ar ikdienas problēmām vai emocionālo spriedzi. Ja šo uzvedību paša jaunieša un ģimenes spēkiem nav iespējams mazināt, tad būtu jānodrošina iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu no atbilstošiem veselības aprūpes speciālistiem.

Jaunieši, kas dara sev pāri, parasti nevēlas izdarīt pašnāvību, taču paškaitējums paaugstina risku, ka grūtības var progresēt. Dažos gadījumos tās var pāraugt pašnāvības domās vai rīcībās. Tādēļ ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību jaunieša problēmām un laicīgi sniegt vajadzīgo atbalstu.

Ko darīt, ja pusaudzis vai jaunietis veic paškaitējumu?

• Runājiet ar viņu – izziniet viņa uztraukumus un problēmas.
• Sameklējiet informāciju par nesuicidālu paškaitējumu un pārrunājiet to.
• Esiet pacietīgi ar jaunieša emociju izpausmēm, pat ja tās kaitina vai sadusmo.
• Sniedziet jaunietim praktisku palīdzību (piemēram, apkopjot griezuma rētas).
• Atbalstiet arī pārējos ģimenes locekļus, kurus ietekmējusi jaunieša rīcība.
• Sniedziet konstruktīvu piemēru, kā tikt galā ar problēmām un negatīvām emocijām.
• Palīdziet jaunietim atrisināt konfliktus (piemēram, ar radiniekiem, skolotājiem, vienaudžiem).
• Pavadiet jaunieti uz vizīti pie speciālista, ja nepieciešams.

Ko nevajadzētu darīt, ja pusaudzis vai jaunietis veic paškaitējumu?

• Nemēģiniet kontrolēt viņa uzvedību, atņemot vai draudot atņemt priekšmetus, ar kuriem veikts paškaitējums (piemēram, žiletes).
• Neizrādiet atklāti savas negatīvās emocijas (piemēram, riebumu), redzot vai runājot par paškaitējumu.
• Nevainojiet jaunieti par viņa uzvedību.
• Neignorējiet un neizliecieties, ka nekas nav noticis.
• Ja esat vecāks, tad nelieciet bērnam uzņemties visu atbildību un lēmumu pieņemšanu.
• Nepieprasiet, lai jaunietis rāda rētas un nefokusējiet uzmanību uz tām (ja vien tas nav nepieciešams medicīnisku apsvērumu dēļ).

Kuri speciālisti var palīdzēt atpazīt un mazināt nesuicidālu paškaitējumu?

• Klīniskais vai veselības psihologs
• Bērnu psihiatrs
• Psihoterapeits vai psihoterapijas speciālists

Kur sniedz valsts apmaksātu palīdzību?

• Ambulatoros vai poliklīnikās, kur pieņem minētie speciālisti
• Psihiatriskajās slimnīcās: Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, slimnīca “Ģintermuiža”, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca
• Sociālajos dienestos, kur informēs par valsts un pašvaldības apmaksāto pakalpojumu saņemšanas iespējām dzīvesvietā
• Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis: 116111 (strādā 24 stundas diennaktī)

Informāciju sagatavoja Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs