Latvijā atkarību mazināšana ir viena no sabiedrības veselības politikas prioritātēm. Latvijā tiek īstenota arī mērķēta alkohola un narkotiku atkarību mazināšanas politika, taču grūtnieces kā īpaša mērķa grupa tajā nav. Kopš 2020. gada nav jaunu uz mātes un bērna veselību mērķētu politikas dokumentu. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma personu apvienības SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “Aptauju centrs” pētnieku komanda no 2020.g. janvāra līdz 2023.g. augustam veica pētījumu par alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošanu grūtniecības laikā.

Psihiskā veselība ir būtiska kopējās sabiedrības veselības komponente. Latvijā līdz šim bija pieejami atsevišķi datu avoti un pētījumi, kas sniedz informāciju par dažiem psihiskiem traucējumiem. Tomēr šajos pētījumos nebija aptverti visi psihiskie traucējumi, kā arī ne vienmēr izlase ir bijusi reprezentatīva Latvijas kopējai populācijai. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda no 2019. gada jūnija līdz 2023.gada maijam veica pētījumu par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā.

Pētījums par fizisko aktivitāti, uztura paradumiem un ķermeņa masas indeksu pirmsskolas vecuma bērniem Latvijā. Pētījuma autores: Maruta Pranka, Iveta Briška (Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS).

Veselības ministrija aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un piedalīties divos pētījumos: par seksuālās un reproduktīvās veselības stāvokļa izmaiņu un to ietekmējošo faktoru tendencēm, kā arī par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā pirms un pēc Covid-19 vīrusa krīzes.

Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Pētījuma autori: Inese Siksna, Ilva Lazda, Māris Goldmanis

Pētījums par kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru izplatības raksturojumu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Pētījuma autori: Andrejs Ērglis, Vilnis Dzērve-Tāluts, Iveta Bajāre.