Programmā jauniešiem ar depresiju un pašnāvības risku palīdzību šogad saņēmuši 52 pusaudži

2020. gada martā Pusaudžu resursu centrs (PRC) atsāka īstenot Veselības ministrijas apmaksātu programmu jauniešiem ar depresiju un pašnāvības risku. Šogad programmā palīdzību saņēmuši 52 jaunieši. Pateicoties piešķirtajam papildu finansējumam, līdz gada beigām pakalpojumu varēs saņemt vēl 20 pusaudži.

Bērnu slimnīcas fonda izveidotais Pusaudžu resursu centrs ar Veselības ministrijas atbalstu izveidojis arī video materiālus par to, kā atpazīt un atbalstīt pusaudžus, kas saskārušies ar dažādiem psihiskās veselības sarežģījumiem. Materiāli būs noderīgi gan pašiem pusaudžiem, gan viņu pieaugušajiem tuviniekiem.

“Psihiskā veselība ir joma, kurā veseļošanās ir īpaši cieši saistīta ar cilvēka un viņu tuvinieku spēju atpazīt sarežģījumus, izprast iemeslus un aktīvi piedalīties veseļošanās procesā. Tāpēc Latvijā ir jāveicina ne tikai speciālistu un pakalpojumu pieejamība, bet arī mūsdienīgu un profesionālu uzziņas materiālu veidošana. Turklāt ne vienmēr speciālista konsultācijas laikā paspējam uzdot visus jautājumus un saklausīt atbildes, tāpēc šādi materiāli ir nozīmīgs psihiskās veselības stiprināšanas atbalsts,” stāsta Veselības ministre Ilze Viņķele.

Vēršoties pēc palīdzības depresijas un suicīdu prevences programmā, pusaudžu vecāki vai likumiskie pārstāvji visbiežāk norāda, ka jauniešiem ir pastiprināta trauksme, nomāktība, pašsavainošanās, suicidālas domas vai reizēm dzimuma disforijas simptomātika.

Savukārt paši pusaudži kā savas grūtības min garastāvokļa mainību, nomāktību, nevēlēšanos komunicēt ar citiem, konfliktējošas attiecības ģimenē un arī domas par nāvi vai pašnāvību, komentējot programmas pieredzi, atzīst PRC programmu vadītājs, klīniskais psihologs Emīls Ūdris. Nereti negatīvās emocijas ir saistītas ar attiecībām ģimenē, tāpēc tiek strādāts ar pusaudžu un vecāku attiecībām.

Pietiekami bieži vecākiem pašiem ir nepieciešams atbalsts, lai viņi varētu būt resurss savam bērnam, tāpēc vecākiem tiek piedāvātas ne vien atbalsta grupas, bet arī individuālas konsultācijas Savukārt, ja problēmas jaunietim ir saistītas ar attiecībām ar vienaudžiem, tiek piedāvāta jauniešu grupa, kurā var mācīties sociālās prasmes. Tāpat tiek stiprināti paši jaunieši, audzējot viņu resursus – veicinot pozitīvu uzvedību, kā, piemēram, dienas ritms, sports, veselīgas brīvā laika aktivitātes.

Individuāla pieeja katram jaunietim

Pusaudži un viņu vecāki pakalpojumu novērtē kā labu, atzīstot, ka ir vērojami uzlabojumi. To apstiprina 25 jaunieši, ar kuriem sadarbība programmas ietvaros tika noslēgta, sasniedzot izvirzītos mērķus. PRC programmā rūpīgi izvērtē katra jaunieša un viņa ģimenes vajadzības un vēlmes, lai piedāvātu atbilstošāko, drošāko un efektīvāko risinājumu.

Balstoties uz jaunieša veselības stāvokļa individuālo izvērtēšanu, viņa psihoemocionālo grūtību raksturu un izteiktību, papildus klīniskā psihologa atbalstam var tikt piesaistīts arī bērnu psihiatrs un/vai rehabilitācijas speciālisti, piemēram, uztura speciālists vai fizioterapeits, kas ļauj precīzāk novērtēt pusaudža vajadzības un individuāli pielāgot rehabilitācijas plānu.

"Palīdzības procesā mēs pamatā balstāmies uz nemedikamentozām intervencēm, bet nepieciešamības gadījumā paralēli tām jaunietis var saņemt arī medikamentozu palīdzību bērnu psihiatra uzraudzībā. Tāpat ir bijušas situācijas, kad sakarā ar ļoti augstu pašnāvības risku, jaunietis tiek hospitalizēts, lai saņemtu intensīvāku aprūpi drošā stacionārā vidē, un sadarbību ar centru turpina pēc izrakstīšanas no stacionāra,” pieredzē dalās Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs, bērnu psihiatrs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.

  • Lai vērstos pēc palīdzības, zvaniet pa tālruni 29164747 vai vai sazinieties ar Pusaudžu resursu centru pa e-pastu infoatpusaudzim.lv

Tapuši video par to, kā palīdzēt pusaudžiem ar psihiskiem sarežģījumiem

Pakalpojumu lielākoties saņem galvaspilsētā dzīvojošie jaunieši, jo Pusaudžu resursu centra telpas atrodas Rīgā, taču vairāki klienti ir arī no Pierīgas, Jūrmalas, Ķekavas un Mārupes novada. 2020. gadā pieprasījums pēc palīdzības ir ļoti pieaudzis, un visus jauniešus programmā uzņemt nav iespējams, tāpēc ir tapusi informatīva un izglītojoša video sērija par biežāk sastopamajiem jauniešu psihiskās veselības sarežģījumiem, tostarp depresiju, pašnāvības riskiem, paškaitējumu un citiem.

Video materiālu veidošanā ir piedalījušies nozares profesionāļi – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs un klīniskie psihologi Olga Kostenko un Emīls Ūdris, kā arī blogeris Niklāvs Mičulis. Video ir veidoti divām mērķauditorijām – vecākiem un pusaudžiem, un tiks pakāpeniski publicēti līdz šī gada beigām.

Video Url
Stāsta Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs, bērnu psihiatrs un BKUS Psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.
Video Url
Sarunājas blogeris Niklāvs Mičulis un Pusaudžu resursu centra programmu vadītājs, klīniskais psihologs Emīls Ūdris.
Video Url
Stāsta klīniskā psiholoģe Olga Kostenko (video krievu valodā).